Aptuveni 86% Latvijas iepirkumu izšķir cena. Oficiālais rādītājs ir 51%.

Eiropas Komisijas Vienotā tirgus rezultātu pārskats norāda, ka Latvija 2024. gadā 51% iepirkuma procedūru piešķīra lētākajam piedāvājumam — zem ES vidējā rādītāja, kas ir 54%, un droši zaļajā zonā. Pēc šī skaitļa Latvijai ir viegls zemākās cenas ieradums un nekas vairāk.

Mēs tā vietā izlasījām pašus iepirkuma dokumentus. Ne paziņojuma metadatus, bet nolikumus, tehniskās specifikācijas, līgumu projektus un vērtēšanas pielikumus 6752 Latvijas iepirkumu izsludinājumiem, kas EIS publicēti no 2026. gada 27. marta līdz 16. augustam. Kad izlasa, ko vērtēšanas tabulas patiesībā nosaka, aina mainās: aptuveni 86% Latvijas publisko iepirkumu izšķir cena, kas dod 80% vai vairāk no punktiem.

Šī atšķirība nav pretruna. Rezultātu pārskats mēra to, ko pasūtītājs deklarē. Mēs izmērījām svarus, ko pasūtītājs norādījis iepirkuma dokumentācijā.

1. Oficiālā un deklarētā informācija

Vispirms viena metodoloģiska piezīme, jo tā maina atbildi. Latvijas iepirkumu plūsmā ir daudz vairāk nekā izsludinājumi: paziņojumi par rezultātiem, noslēgtie līgumi, izpildes ziņojumi un grozījumi. Tie fiksē jau notikušo, un tajos nav vērtēšanas kritēriju, ko lasīt. Mēs tos izslēdzām un paturējām tikai izsludinājumus, kas aicina iesniegt piedāvājumu un norāda, kā tas tiks vērtēts. No tiem izlasījām 98,8% attiecīgajā periodā publicēto atklāto līguma paziņojumu un 99,6% plānoto līgumu paziņojumu, tāpēc tā ir gandrīz visa kopa, nevis izlase.

Sāksim ar to, ko pasūtītāji paši saka. Nedaudz vairāk nekā puse korpusa tieši norāda: cena ir vienīgais piešķiršanas kritērijs, kas Latvijā un lielākajā daļā ES ir likumīgi.

2. Ko patiesībā nozīmē "cena un kvalitāte"

Interesantākā grupa ir tie 2819 iepirkumi, kas deklarē gan cenu, gan kvalitāti. Mēs paņēmām 2105 no tiem, kuros katram kritērijam bija skaidri norādīts svars un svaru summa bija 100 (±5), un saskaitījām, cik daudz punktu dod cena.

Mediāna ir 80%. Vidējais rādītājs ir 76,1%.

3. Abus rādītājus kopā

Pieskaitiet iepirkumiem, kurus piešķir tikai pēc cenas, tos, kuros cena dod 80% vai vairāk, un iegūsit galveno skaitli. No 6752 izsludinājumiem 3919 ir tikai ar cenu, un 65,9% no cenas un kvalitātes grupas pārsniedz 80% slieksni — aptuveni 1857 izsludinājumi. Tie ir 5776 no 6752 jeb 85,6%.

Ja atsakāties ekstrapolēt un skaitāt tikai tos 1387 iepirkumus, ko izmērījām tieši, apakšējā robeža ir 78,6%. Jebkurā gadījumā atbilde nav 51%.

4. Kad liels cenas svars ir pareizā atbilde

Ne visi šie ir neveiksmes. Ja iepērkat 3520 slotu kasetes pēc fiksētas tehniskās specifikācijas, specifikācijā jau norādītas kvalitātes prasības, un vienīgais atklātais jautājums ir, kurš piegādās lētāk. Cenas svars 95% šeit ir pamatots iepirkums. Obligātie minimālie standarti paveic kvalitātes darbu.

Problēma ir tajos iepirkumos, kur šī loģika nedarbojas, bet svars tiek piemērots tik un tā — projektēšanas pakalpojumi, konsultācijas, programmatūra, viss, kur starpību starp labu un vāju piegādātāju nevar ierakstīt specifikācijā. 10 punktu kvalitātes kritērijs projektēšanas iepirkumā nav vērtēšana. Tas ļauj pasūtītājam zemākās cenas piešķiršanu nosaukt par saimnieciski visizdevīgāko.

5. Kāpēc tas ir svarīgi 2026. gadā

ES desmit gadus ir mēģinājusi novirzīt iepirkumus prom no zemākās cenas, un tā ir likumdošanā vērsusies pret mērķi, ko neredz.

Direktīvas 2014/24/ES 67. panta 2. punkts jau dod dalībvalstīm tiešu sviru: tās "var paredzēt, ka līgumslēdzējas iestādes nedrīkst izmantot tikai cenu vai tikai izmaksas kā vienīgo līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju". Latvija to ir izmantojusi, bet tikai nedaudz. Publisko iepirkumu likuma 51. panta 3.¹ daļa aizliedz vērtēt tikai pēc cenas četros gadījumos: projektēšana, apvienotā projektēšana un būvdarbi, elektroenerģiju patērējošas preces un autotransporta līdzekļi. 51. panta ceturtā daļa visur citur cenu kā vienīgo kritēriju atļauj.

Paskatieties, ko tas rada. Iepriekš minētais oftalmoloģijas iepirkuma piecas elektroierīču daļas ir elektroenerģiju patērējošas preces, tāpēc likums tur pieprasīja otru kritēriju — un tas ir 10 punktu vērts pret cenas 90. Desmit punktu kvalitātes kritērijs projektēšanas iepirkumā ir tā pati norma, izpildīta tajā pašā minimumā. Prasība pēc apzīmējuma bez svara sliekšņa tiek izpildīta ar kritēriju, kas nevar mainīt uzvarētāju.

Tāpēc arī plašāks aizliegums dotu mazāk, nekā gaidīts. Tas pārceltu 3919 iepirkumus uz cenas un kvalitātes kolonnu, kur mediānais iepirkums cenai jau atvēl 80% punktu. Apzīmējums mainās; rezultāts nemainās.

Šī rezolūcija aicināja plašāk izmantot ar cenu nesaistītus kritērijus un norādīja, ka vairāk nekā puse ES procedūru joprojām tiek piešķirtas tikai pēc zemākās cenas. Komisijas Publisko iepirkumu akts, pirmā pilnā direktīvu pārskatīšana kopš 2014. gada, gaidāms 2026. gada 9. septembrī pēc atlikšanas no sākotnējā otrā ceturkšņa mērķa, un sarunas plānots noslēgt 2027. gada ceturtajā ceturksnī.

To atkal mērīs pēc deklarētās piešķiršanas metodes. Noteikums, kas pieprasa kvalitātes kritērijus, bet nepieprasa, lai tiem būtu reāls svars, radīs atbilstošu papīru kaudzi un nekādas izmaiņas tajā, kurš uzvar. Regulēt vajag svara slieksni, nevis apzīmējumu.

6. Kā mēs to izmērījām

Katrs iepirkums tika lasīts tā, kā to lasa pretendents: atver paku, izlasa katru dokumentu, atrod, kur definēta vērtēšana. Mūsu aģenti lasa nolikumu, tehniskās specifikācijas, līgumu projektus, cenu formas un pielikumus — tostarp failus, kas paslēpti ZIP un .edoc arhīvos — un izgūst katru piešķiršanas kritēriju ar tā svaru un atsauci uz avota faila nosaukumu. Tā korpusā tapa 14 771 piešķiršanas kritēriji un 82 248 prasības, un 99,3% iepirkumu izlasīti ar augstu izgūšanas ticamību.

Jebkuru korpusa skaitli šajā rakstā var izsekot līdz rindiņai konkrētā publicētā dokumentā. Tā ir tā pati īpašība, kas iepirkuma lēmumam nepieciešama, kad kāds to apstrīd.