24. septembrī Saeima ar 68 balsīm pret 12 noteica kriminālatbildību par karteļiem iepirkumos. No 2026. gada 15. oktobra personai, kas noslēdz aizliegtu vienošanos publiskajā iepirkumā, kura līgumcena bez PVN ir vismaz 750 000 eiro jeb būvdarbiem 1 miljons eiro, draud līdz pieciem gadiem cietumā un aizliegums veikt komercdarbību, strādāt profesijā vai ieņemt amatu. Mēs attiecinājām šos sliekšņus uz līgumiem, ko Latvijas pasūtītāji noslēdza 2025. gadā, kā tie publicēti EIS atvērtajos datos. Sliekšņus pārsniedz 4,3% šo līgumu, un tajos ir aptuveni 80% no reģistrētās līgumu vērtības. Likumam nav atpakaļejoša spēka; skaitļi rāda tā mērogu.
1. Kas kļūst par noziegumu
211.1 pants aptver trīs veidu vienošanās ar citu tirgus dalībnieku: pieteikuma vai piedāvājuma saskaņošanu kādā no tā būtiskajiem nosacījumiem pirms tā iesniegšanas, vienošanos neiesniegt piedāvājumu vai pieteikumu un vienošanos par dalības noteikumiem iepirkumā. Likumprojekta anotācija to attiecina tikai uz rīcību, ko jau aizliedz Konkurences likuma 11. pants; mainās tas, ka iesaistītās personas tagad var saukt pie kriminālatbildības. Sliekšņi noteikti atsevišķā likumā un attiecas uz tā līguma cenu, par kuru vienojās.
| 1. daļa: jebkurš iepirkums | 2. daļa: publiskais iepirkums | |
|---|---|---|
| Līgumcena bez PVN | 750 000 eiro; būvdarbiem 1 milj. eiro | 750 000 eiro; būvdarbiem 1 milj. eiro |
| Maksimālais cietumsods | 3 gadi | 5 gadi |
| Komercdarbības, profesijas vai amata aizliegums | līdz 3 gadiem | no 2 līdz 5 gadiem |
| Citi sodi | īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs, naudas sods | probācijas uzraudzība, naudas sods |
211.2 pants izslēdz piespiedu ietekmēšanas līdzekļus pret juridiskajām personām, tāpēc uzņēmumiem joprojām draud Konkurences padomes administratīvie naudas sodi. Kriminālais risks gulstas uz personām, kas vienojās. To, kas pirmā labprātīgi paziņo par vienošanos un aktīvi palīdz izmeklēšanā, var atbrīvot no kriminālatbildības. Atbrīvošana nav automātiska.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā, ko Saeima pieņēma 1. oktobrī ar 90 balsīm pret 0 un kas vēl nav stājušies spēkā, paredz, ka kriminālprocesu par 211.1 pantā paredzēto nodarījumu var sākt, ja saņemts Konkurences padomes iesniegums.
2. Kāpēc tas prasīja trīs gadus
2021. gadā Konkurences padome konstatēja karteli starp desmit būvniecības uzņēmumiem un deviņiem no tiem piemēroja sodus kopumā 16,65 miljonu eiro apmērā; desmitais bija likvidēts. No 2015. līdz 2018. gadam tie bija tikušies vismaz 12 reizes un apsprieduši aptuveni 90 iepirkumus. Identificēti vismaz 70 no tiem 687 miljonu eiro vērtībā, tostarp Mežaparka Lielā estrāde, Jaunā Rīgas teātra ēka un Ventspils koncertzāle. Pierādījumi bija KNAB slepeni ieraksti.
2025. gada 23. decembrī Senāts atzina, ka šos ierakstus izmantot nevar: Operatīvās darbības likums toreiz neļāva šādu informāciju izmantot karteļu atklāšanai. Lieta atgriezās apgabaltiesā. Saeima vēlāk grozīja šo likumu (spēkā no 2026. gada jūnija), ļaujot šādu informāciju nodot ar atļauju un aizsardzības mehānismiem; tas neizšķir atgriezto lietu. Ģenerālprokuratūra kopš 2023. gada norādīja, ka apsūdzības krāpšanā neizdodas, jo pasūtītāja zaudējumus nevar pierādīt. Saeima šo ideju noraidīja 2024. gada septembrī un pie tās atgriezās 2026. gada janvārī.
Karteļi iepirkumos nav uzņēmējdarbība, pēc būtības tā ir zādzība no sabiedrības.
Agnese Krasta, Saeimas debates, 2026. gada 24. septembris
3. Kur nonāca slieksnis
Pirmajā lasījumā februārī slieksnis bija 100 000 eiro. Jūnijā ar priekšlikumu to paaugstināja līdz 3 miljoniem eiro, bet septembrī tas apstājās pie 750 000 eiro jeb 1 miljona eiro būvdarbiem pēc tam, kad KNAB iebilda pret 3 miljoniem un ierosināja pieņemtos skaitļus.
Pāreja no 3 miljoniem uz galīgajiem sliekšņiem paplašināja tvērumu par 694 līgumiem un aptuveni 1 miljardu eiro. Biežāk slieksni pārsniedz būvdarbi: 7,5% 2025. gada būvdarbu līgumu bija vismaz 1 miljona eiro vērtībā, preču un pakalpojumu līgumiem — 3–4%.
4. Latvija blakus kaimiņiem
Nav noziegums: Igaunijā (atcelts 2025. gadā), Lietuvā, Somijā, Zviedrijā. Polijas un Dānijas maksimums attiecas uz kvalificētiem gadījumiem.
Oponenti Saeimā atsaucās uz Igauniju, kas 2025. gadā izņēma karteļu nodarījumus no Sodu kodeksa un tagad tos izskata administratīvā un pārkāpumu procesā. Latvija izvēlējās pretējo virzienu un tagad ir vienā līmenī ar Vāciju un Apvienoto Karalisti.
5. Kas jādara līdz 15. oktobrim
Pretendentiem virs sliekšņiem jāpārbauda kopīgi piedāvājumi ar uzņēmumu, kas varētu pretendēt arī viens, apakšuzņēmuma līgumi ar konkurentu un jebkuri kontakti ar konkurentiem par cenām vai par to, kurš iesniegs piedāvājumu. Neviens no tiem pats par sevi nav noziegums; noziegums ir vienošanās par piedāvājumiem. Konkurences padomes vadlīnijās par kopīgiem piedāvājumiem ir pašnovērtējuma rīks. Padome norāda, ka uzņēmumi kopīgus piedāvājumus bieži izmanto "kā aizsegu kartelim". Pierakstiet, kāpēc katra apvienība pastāv. Atbildība ir personiska, tāpēc cilvēkiem, kas paraksta piedāvājumus, jāzina, kur ir robeža.
Pasūtītājiem aizdomas jāziņo Konkurences padomei, un tās lietas ir atkarīgas no tā, ko pamana pasūtītāji. Tās signālu saraksts pasūtītājiem apraksta pazīmes. Piecos gados līdz 2022. gadam 80% Padomes sodīto karteļu pārkāpumu bija aizliegtas vienošanās iepirkumos. 2025. gadā tā sniedza pasūtītājiem 18 atzinumus par iespējamām vienošanām un kopā ar KNAB un divām universitātēm strādāja pie datu analīzes projekta karteļu atklāšanai.
Lielākā daļa šo pazīmju parādās tikai daudzos iepirkumos: tie paši uzņēmumi tiekas atkal un atkal, vai uzvaras mainās pēc kārtas. Tendergate pretendentu lapas veidotas no EIS atvērtajiem datiem. Par katru uzņēmumu tās rāda, ar ko tas sacenšas, kā uzvaras sadalās starp jebkuriem diviem uzņēmumiem un kuri uzņēmumi visbiežāk piedalās konkrēta pasūtītāja iepirkumos. Karteļus tās neatklāj. Tās saliek piedāvājumu vēsturi vienuviet, lai pasūtītājs ar šaubām to varētu pārbaudīt, pirms raksta Konkurences padomei.
Kā mēs skaitījām. Mēs ņēmām visus 2025. gadā noslēgto līgumu ierakstus (bez grozījumiem) no EIS rezultātu datu kopas portālā data.gov.lv, izslēdzām neregulētos iepirkumus un noņēmām 1191 ierakstu, kas atkārto to pašu iepirkumu, daļu, uzvarētāju un summu. Katra iepirkuma priekšmeta veidu (būvdarbi, piegāde vai pakalpojums) ņēmām no EIS izsludināto iepirkumu datu kopām par 2021.–2025. gadu un 2025. gada piedāvājumu atvēršanas datiem; 723 ieraksti par 1,28 miljardiem eiro bez norādīta priekšmeta veida netika ņemti vērā. Rezultātā palika 24 279 līgumi par 8,17 miljardiem eiro. Vispārīgās vienošanās (2218 ieraksti, 1,83 miljardi eiro) ieskaitītas to maksimālajā vērtībā, kas nav iztērēta nauda; bez tām sliekšņi aptver 3,8% līgumu un 79% vērtības. Reģistrētās līgumu summas salīdzinājām ar likumā noteiktajiem sliekšņiem, kas attiecas uz līgumcenu bez PVN.
Izmēģiniet pirmo MI analīzi bez maksas.
Avoti
- Criminal liability introduced for cartels in public procurement (Saeimas Preses dienests, 2026. gada 24. septembris). Pieņemšana, sodi un sliekšņi.
- Saeimas sēdes stenogramma, 2026. gada 24. septembris. Galīgais balsojums: 68 par, 12 pret; Agneses Krastas teiktais par karteļiem kā zādzību no sabiedrības.
- Grozījums Krimināllikumā (Latvijas Vēstnesis Nr. 193, 2026. gada 7. oktobris). 211.1 un 211.2 panta teksts: aizliegtā rīcība, brīvības atņemšanas termiņi, uzņēmējdarbības aizliegumi, atbrīvošana pirmajam ziņotājam, piespiedu ietekmēšanas līdzekļi netiek piemēroti juridiskajām personām; spēkā no 2026. gada 15. oktobra.
- Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis Nr. 193, 2026. gada 7. oktobris). 20.2 pants: sliekšņi 750 000 eiro un 1 000 000 eiro būvdarbiem, mērot pēc līgumcenas bez PVN.
- Likumprojekts 1192/Lp14 (Saeima). Likumprojekta lieta, lasījumi un anotācija, tostarp saikne ar Konkurences likuma 11. pantu.
- Likumprojekts 1243/Lp14, grozījumi Kriminālprocesa likumā (Saeima). Pieņemts 2026. gada 1. oktobrī; kriminālprocesu par 211.1 pantā paredzēto nodarījumu var sākt, ja saņemts Konkurences padomes iesniegums. Raksta tapšanas brīdī vēl nav stājies spēkā.
- Saeimas sēdes stenogramma, 2026. gada 19. februāris. Pirmais lasījums ar 100 000 eiro slieksni.
- KNAB iebilst pret trīs miljonu eiro slieksni kriminālatbildībai par karteļiem iepirkumos (LSM, 2026. gada 12. jūlijs). Otrā lasījuma 3 miljonu eiro slieksnis un KNAB priekšlikums par 750 000 / 1 000 000 eiro.
- Par karteļu veidošanu publiskajos iepirkumos paredz kriminālatbildību (Konkurences padome, 2026. gada 25. septembris). Padomes paziņojums par pieņemto likumu.
- Saeima noraida priekšlikumu noteikt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos (KNAB, 2024. gada 5. septembris). 2024. gada noraidījums un Prokuratūras 2023. gada maija priekšlikums.
- Ģenerālprokurors rosina Krimināllikumā ierakstīt jaunu pantu (TVNET/LETA, 2024. gada 7. februāris). Kāpēc apsūdzības krāpšanā karteļu lietās neizdodas.
- Competition Council fines 10 construction companies participating in a cartel (Konkurences padome, 2021. gada 10. augusts). Desmit dalībnieki, deviņiem piemēroti sodi kopumā 16,65 miljonu eiro apmērā (likvidētajam uzņēmumam sods netika piemērots), vismaz 12 tikšanās 2015.–2018. gadā, apspriesti aptuveni 90 iepirkumi, identificēti vismaz 70 par 687 miljoniem eiro.
- Operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju nevar izmantot karteļa lietā (LV portāls, 2025. gada 23. decembris). Senāta spriedums lietā SKA-170/2025. Skatīt arī Konkurences padomes reakciju (2026. gada 8. janvāris) un Operatīvās darbības likuma grozījumus (LV portāls, 2026. gada 14. maijs).
- CC sets out guidelines on joint bidding and a self-assessment tool for market participants (Konkurences padome, 2024. gada 14. maijs).
- CC develops a signal list for contracting authorities to recognise features of a cartel in procurements (Konkurences padome, 2022. gada 30. maijs). 49 uzņēmumi sodīti piecos gados, vairāk nekā 27 miljoni eiro, 80% pārkāpumu — aizliegtas vienošanās iepirkumos.
- Konkurences padomes 2025. gada publiskais pārskats (Konkurences padome). 18 atzinumi pasūtītājiem par iespējamām vienošanām; datu analīzes projekts karteļu atklāšanai kopā ar KNAB, LU un RTU.
- Cietumsodi pa valstīm: Īrija, Competition Act 2002 s.8; Polija, Kodeks karny art. 305 (ar 2023. gada 1. oktobra grozījumiem); Dānija, Dānijas Konkurences un patērētāju iestāde; Vācija, StGB §298; Apvienotā Karaliste, Enterprise Act 2002 s.190; Francija, Code de commerce L.420-6 (Legal 500 ceļvedis); Austrija, StGB §168b. Bez kriminālatbildības: Igaunija, Kluwer Competition Law Blog, 2025; Lietuva, Lietuvas Konkurences padome; Somija, Somijas valdība, 2025. gada decembris; Zviedrija, Lag (2014:836) om näringsförbud.
- Tendergate analīze, izmantojot EIS atvērtos datus (VDAA, data.gov.lv): iepirkumu rezultāti par 2025. gadu un izsludinātie iepirkumi par 2021.–2025. gadu, lejupielādēti 2026. gada 12. oktobrī. 24 279 līgumi, kas noslēgti 2025. gadā, pēc dublikātu noņemšanas, 8,17 miljardi eiro reģistrētās vērtības; 1054 līgumi par 6,69 miljardiem eiro ir virs jaunajiem sliekšņiem vai vienādi ar tiem.
Mēs veidojam mākslīgo intelektu iepirkumiem, tāpēc būtu mazliet dīvaini to neizmantot arī šeit. Šis raksts tapis kopīgi: mākslīgais intelekts - nenogurstoša lasīšana un pirmie melnraksti, cilvēki - vērtējums, labojumi un gala vārds.