ES iepirkumi strauji mainās. Lūk, kas patiešām ir svarīgi 2026. gadā.

Ja strādājat publiskajos iepirkumos jebkur ES, pēdējie 18 mēneši ir bijuši intensīvi. Jauni noteikumi, jauni formāti, jauns politiskais virziens. Izšķirsim svarīgo no trokšņa un parunāsim par to, kas ir reāli.

eForms ir klāt. Pāreja ir haotiska.

eForms — ES standartizētais formāts iepirkumu paziņojumiem — kļuva obligāts 2023. gada 25. oktobrī saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1780. SDK 2024. gada beigās pievienoja jaunus laukus Starptautiskajam iepirkumu instrumentam un energoefektivitātes datiem. Vairāk nekā 800 000 paziņojumu gadā plūst caur Tenders Electronic Daily (TED).

Praksē pāreja ir bijusi nelīdzena. Dažas dalībvalstis ieviesa laikus. Citas joprojām risina saderības jautājumus. Latvija ieviesa izmaiņas, Igaunija eForms ieviesa 2024. gada vasarā, bet pamata nacionālās sistēmas vēl joprojām pielāgojas, lai pilnībā izmantotu strukturētos datus, ko eForms nodrošina.

Tad ir vēl Publisko iepirkumu datu telpa (PPDS), kas tika palaista 2024. gada 24. septembrī. Tā ir federēta sistēma, kas savieno TED ar nacionālajām iepirkumu datubāzēm, finansēta no programmas "Digitālā Eiropa". Vīzija: pārrobežu iepirkumu analītika, reāllaika tirgus izlūkošana, automatizētas atbilstības pārbaudes. Realitāte: ir vēl agrīnas dienas, un lielākā daļa dalībvalstu joprojām risina datu kvalitātes jautājumus.

Patiesais eForms solījums nav pats formāts. Tas ir iespējas, ko sniedz strukturēti, mašīnlasāmi iepirkumu dati lielā apjomā. Nekas no tā nestrādā labi, ja katra valsts publicē paziņojumus atšķirīgi. eForms to labo. Galu galā.

"Ražots Eiropā" ir realitāte, un tas maina iepirkumu stratēģiju

2026. gada martā Eiropas Komisija ierosināja Rūpniecības paātrinātāja aktu. Šim aktam ir vērts pievērst uzmanību.

Akts ievieš "Eiropas preferenču" noteikumus publiskajos iepirkumos stratēģiskajās nozarēs. Konkrēti skaitļi: vismaz 25% zemu emisiju tērauda, 25% zemu emisiju ES izcelsmes alumīnija un 5% zemu emisiju ES izcelsmes cementa (noteikts betona līmenī) publiskajos būvdarbos. Tīrās enerģijas tehnoloģijām — akumulatoriem, saules paneļiem, siltumsūkņiem, vēja turbīnām, elektrolīzeriem un kodolenerģijai — būs skaidras Savienības izcelsmes prasības publiskajos iepirkumos.

Tā ir liela pārmaiņa. ES iepirkumi tradicionāli ir bijuši neitrāli attiecībā uz izcelsmi, ja vien piegādātāji atbilst tehniskajām prasībām un PTO Publisko iepirkumu nolīguma noteikumiem. Rūpniecības paātrinātāja akts ievieš "Ražots Eiropā" līmeni, ko iepirkumu komandām būs jāpārbauda un jānovērtē.

Piegādātājiem tas nozīmē, ka Eiropas ražošanas ķēdes dokumentēšana kļūst par daļu no iepirkumu uzvarēšanas. Iepirkumu komandām tas nozīmē vēl vienu atbilstības dimensiju, kas jāpārbauda katrā piedāvājumā.

Latvijas iepirkumu reforma: labāk vēlu nekā nekad

Valsts kontrole 2024. gada 3. decembrī publicēja revīziju, kurā iepirkumu regulējums tika nosaukts par "sarežģītu un neelastīgu". Skaitļi to apstiprināja: tikai 16,5% IUB lietotāju uzskata noteikumus par saprotamiem. Tikai 4 321 unikāls uzņēmums ieguva iepirkumu līgumus 2024. gadā no vairāk nekā 182 000 aktīvajiem uzņēmumiem. Tas ir 2,4%.

Ministru kabinets 2025. gada 26. augustā apstiprināja strukturālas reformas, tostarp nacionāla līmeņa sliekšņu likvidēšanu (atstājot tikai ES sliekšņus) un izslēgšanas kritēriju samazināšanu no 12 uz 2. Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) divreiz publiski uzstājās — 2025. gada jūnijā un novembrī — aicinot uz "steidzamām" reformām un norādot uz labvēlības pazīmēm enerģētikas, telekomunikāciju un transporta nozarēs.

Mūsu viedoklis: vienkāršošana vien neatrisinās viena pretendenta problēmu. Pamatcēloņi ir dziļāki — mazs tirgus, nostiprinājušies dalībnieki un iepirkumu specifikācijas, kas reizēm (būsim godīgi) tiek rakstītas ar konkrētu piegādātāju prātā. Tās ir kultūras un strukturālas problēmas, kuras neviena atsevišķa tiesību aktu reforma neatrisinās.

Kas var palīdzēt, ir vērtēšanas procesa padarīšana caurskatāmāka un pierādījumos balstīta. Kad katrs konstatējums piedāvājumu vērtēšanā ir pamatots ar konkrētu citātu no dokumentiem — kad ikviens var precīzi izsekot, kāpēc lēmums tika pieņemts — kļūst daudz grūtāk noliekt spēles laukumu.

Zaļie iepirkumi vairs nav izvēles jautājums

ES gadiem ir virzījusi Zaļo publisko iepirkumu (ZPI) kritērijus, pārsvarā kā brīvprātīgas vadlīnijas. Tas mainās.

Tīrās rūpniecības vienošanās kopā ar Rūpniecības paātrinātāja aktu virzās uz obligātiem vides kritērijiem iepirkumos. ES Ekodizaina ilgtspējīgu produktu regula un Tīro transportlīdzekļu direktīva jau nosaka saistošas prasības. Sekos vēl citas nozares.

Iepirkumu komandām tas nozīmē vides novērtējuma pievienošanu jau tā smagajam vērtēšanas darbam. Tehniskā atbilstība, finanšu vērtēšana, kvalifikācijas pārbaudes — un tagad vēl ilgtspējas kritēriji virsū.

Igaunija ir priekšā — un no tā var mācīties

Igaunija ir bijusi Baltijas paraugvalsts digitālajā pārvaldē, tostarp iepirkumos. Viņu stratēģiskais iepirkumu rīcības plāns (pieņemts 2024. gada novembrī) nosaka mērķus: 2% iepirkumu pēc apjoma un 5% pēc vērtības jābūt inovāciju iepirkumiem līdz 2025. gadam. Zaļo iepirkumu mērķi: 20% pēc skaita un 50% pēc apjoma līdz 2035. gadam.

Tikmēr Lietuva 2024. gada 1. decembrī palaida pilnīgi jaunu iepirkumu sistēmu (CVP IS), un obligātā e-rēķinu izrakstīšana caur SABIS stājās spēkā no 2024. gada 1. jūlija. Viņi arī veido LitAI — 130 miljonu EUR MI iekārtu — vienīgo šāda mēroga iekārtu Baltijā.

Plašākā mērogā Polija, Latvija, Lietuva un Igaunija 2025. gada jūnijā kopīgi iesniedza Eiropas Komisijai 3 miljardu EUR ieinteresētības izteikumu par Baltijas MI gigarūpnīcu. Igaunija un Latvija kopš tā laika ir atkāpušās, bet pats fakts liecina par ambīcijām: Baltija domā par MI virzītiem valsts pakalpojumiem.

Mācība: digitālie rīki palīdz tikai tad, ja iepirkumu komandas tos faktiski izmanto citādi. Lēna, ar dokumentiem pārslogota procesa digitalizēšana dod ātru, ar datiem pārslogotu procesu. Vājais posms pārvietojas, bet nepazūd.

Ko iepirkumu komandām faktiski darīt?

Mūsuprāt, trīs lietas:

Pirmkārt, sagatavojieties tam, ka eForms dati kļūs noderīgi. Veidojiet iekšējo kapacitāti darbam ar strukturētiem iepirkumu datiem, nevis tikai publicējiet paziņojumus pareizajā formātā.

Otrkārt, sāciet domāt par "Ražots Eiropā" pārbaudi jau tagad. Piegādes ķēdes dokumentācija, izcelsmes sertifikāti, vides pēdas nospieduma dati — tie kļūst par standarta prasībām, nevis patīkamiem papildinājumiem.

Treškārt, sagatavojieties lielajam: Eiropas Komisija gatavo pilnu Publisko iepirkumu aktu — likumdošanas priekšlikumu, kas gaidāms 2026. gada 2. ceturksnī un kas pārstrādātu visas trīs 2014. gada iepirkumu direktīvas. Eiropas Parlaments 2025. gada septembrī ar 432 balsīm pieņēma rezolūciju, aicinot radikāli vienkāršot pašreizējos 476 pantus 907 lappusēs iepirkumu tiesību aktu.

Un visbeidzot, paskatieties, kur MI var noņemt rutīnas darbu no jūsu vērtēšanas komandām. Ne lai aizstātu spriedumu, bet lai nodrošinātu, ka nekas neizslīd cauri, kamēr regulatīvais slogs turpina augt un komandas lielums nepalielinās. ES pat publicēja Līguma paraugklauzulas MI iepirkumiem (MCC-AI) 2025. gada 5. martā, vēlāk pārtulkotas 24 valodās — zīme, ka Brisele sagaida, ka MI iepirkumos kļūs par standarta praksi. Pilna MI akta piemērošana augsta riska sistēmām stājas spēkā 2026. gada 2. augustā.

Regulatīvais virziens ir skaidrs: vairāk prasību, vairāk kritēriju, vairāk caurskatāmības. Vienā aptaujā 74% digitālo MVU uzskatīja iepirkumu procedūras par pārāk sarežģītām. Komandu lielumi un budžeti neaug proporcionāli. Kaut kam ir jāpārvar šī plaisa.