MI analīze 68 miljonu € dzelzceļa iepirkumam. Tā ilga 23 minūtes.

11. jūnijā Latvijas dzelzceļš izsludināja atklātu konkursu par dzelzceļa līnijas Jāņavārti-Ogre modernizāciju: projektēšana un būvdarbi, divas daļas, paredzamā līgumcena līdz 36 miljoniem eiro pirmajai daļai un 32 miljoniem otrajai. Dokumentu pakete sastāv no 13 failiem: nolikums, līguma projekts, divi EIS iepirkuma prasību dokumenti (pa vienam katrai daļai), pieci atsevišķi skaidrojumi, vieni grozījumi, divas iesniedzamās veidlapas un paziņojums par objekta apskati.

Mēs lejupielādējām visus 13 un nodevām tos aģentiem analīzei. Aģentu darbs aizņēma 23 minūtes un 35 sekundes. Rezultātā mums bija 53 izgūtu prasību reģistrs, no tā atvasināts 19 punktu sagatavošanās kontrolsaraksts un 17 atlases un vērtēšanas kritēriji, kā arī 8 kvalitātes pārbaudes konstatējumi. Tas maksāja aptuveni 9 €.

Viss zemāk minētais ir lejupielādējams. Mūsu darbu var pārbaudīt, salīdzinot ar oriģinālajiem dokumentiem, kas ir publiski pieejami.

1. Ko mēs faktiski palaidām

Vairākus Tendergate specializētus iepirkumu analīzes aģentus. Pirmajā iterācijā tie izguva prasību reģistru: pienākumus, termiņus, veidlapas, atlases un vērtēšanas kritērijus un iesniegšanas norādījumus, katru fiksējot kopā ar teikumu, no kura tas nāk, un atsauci uz punktu. Tas aizņēma 13 minūtes 20 sekundes. Otrajā iterācijā tie veica kvalitātes pārbaudi un lasīja dokumentu paketi tā, kā to darītu iepirkumu speciālists, meklējot iekšējas pretrunas, trūkstošas daļas un godīgas konkurences problēmas. Tas aizņēma 10 minūtes 15 sekundes.

2. MI analīze noteica, kurš likums piemērojams

Latvijā iepirkumus regulē vairāki likumi, un šajā gadījumā nozīme ir diviem. Publisko iepirkumu likums attiecas uz parastajiem publiskajiem līgumiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem enerģētikā, ūdensapgādē un transportā. Dzelzceļš ietilpst otrā likuma tvērumā. Šo labāk nesajaukt — un MI analīze nesajauca: tā noteica SPSIL un atteicās izvirzīt konstatējumus pēc PIL.

3. Divas pretrunas, ko MI analīze atklāja

Abiem būtiskajiem konstatējumiem ir kopīga iezīme: tie ir neredzami, lasot jebkuru atsevišķu dokumentu, un kļūst redzami tikai tad, kad dokumentus skata kopā.

Tālāk izklāstīts tas, ko mūsu MI konstatēja, lasot dokumentus. Katrs punkts ir pārbaudāms oriģinālajā tekstā.

Grozījumi, kas netika izdarīti līdz galam. Grozījumi Nr. 1 izteica nolikuma 3.2.3. punktu jaunā redakcijā, ļaujot pretendentam iesniegt piedāvājumu par vienu vai abām daļām, norādot prioritāro daļu. Taču tajā pašā paketē publicētajā „Final" nolikumā joprojām ir sākotnējais punkts: piedāvājumu var iesniegt tikai par vienu daļu. Arī pieteikuma veidlapa, kas iekļauta pašā nolikumā, joprojām ir vecajā redakcijā — bez prioritārās daļas lauka —, lai gan atsevišķi pievienotā veidlapa ir atjaunināta. Grozījumi juridiski aizstāj sākotnējo redakciju. Abi teksti tik un tā ir vienā un tajā pašā iepirkuma sadaļā. Pretendents, kurš izlasa nolikumu, bet ne grozījumus, var pats sev liegt iespēju pretendēt uz otro iepirkuma daļu 32 miljonu eiro apmērā vai aizpildīt to veidlapu, kas iekļauta viņa lasītajā dokumentā.

Vērtēšanas periods, kas katrā dokumentā ir citāds. Papildu pieredzes kritērijs ir 10 punktu vērts. EIS prasību dokuments nosaka, ka projektiem jābūt pabeigtiem „iepriekšējo 12 (divpadsmit) gadu laikā (no 2013. gada līdz piedāvājuma iesniegšanas brīdim)". Nolikums par to pašu kritēriju norāda 2014. gadu. Pretendents, kura projekta vadītāja pieredzes projekts pabeigts 2013. gadā, pēc viena dokumenta saņem 10 punktus, bet pēc otra — nulli. Un tas ir vērtēšanas kritērijs šāda apjoma līgumā.

Pēc tam aģenti pārbaudīja aritmētiku. Skaitot divpadsmit gadus atpakaļ no 2026. gada piedāvājuma, iznāk 2014., nevis 2013. gads, tātad EIS dokumenta paša formulējums nesaskan ar tajā norādīto gadu. Tie ieteica 2014. gadu kā pareizo un norādīja, kurš dokuments jālabo.

Četri mazākie konstatējumi ir no tās pašas saimes: grozījumi pievieno punktu ar numuru 8.2.2.3., lai gan nolikumā jau ir cits 8.2.2.3., tāpēc atsauces uz to tagad ir divdomīgas; savstarpējā atsauce norāda uz 6.2.2.5. punktu, kaut gan kiberdrošības prasības faktiski atrodas 6.2.25. punktā; vērtēšanas formula piešķir 90 punktus cenai un 10 kvalitātei, turklāt vienīgais kvalitātes kritērijs ir „viss vai nekas", ko aģenti atzina par juridiski pieļaujamu, bet vāji diferencējošu šāda apjoma projektēšanas un būvniecības līgumā; un tehniskā specifikācija netiek publicēta kopā ar paketi, bet izsniegta tikai pēc pieprasījuma, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, ko aģenti atzīmēja kā pārredzamības jautājumu, vienlaikus norādot, ka pasūtītājs to pamato ar komercnoslēpuma aizsardzību.

4. MI fiksēja arī to, kas ir labi

Divi no astoņiem konstatējumiem ir stiprās puses, un, mūsuprāt, tas nozīmē vairāk, nekā izklausās.

Aģenti atsevišķi izcēla atlases un izslēgšanas regulējumu kā rūpīgu un pārbaudāmu: izslēgšanas noteikumi sasaistīti ar SPSIL 48. pantu, paredzēta sankciju pārbaude un detalizētas kiberdrošības prasības saskaņā ar Nacionālās kiberdrošības likumu. Tie arī norādīja, ka cenas formula ir skaidri definēta un ka finanšu nodrošinājumi savstarpēji saskan: 10% saistību izpildes garantija ir vienāda nolikumā un piedāvājuma pielikumā, un līguma projekta atbildības ierobežojums sakrīt ar pielikumā noteikto kopējo līgumsodu summu. Aģenti atzina, ka 20 miljonu eiro apgrozījuma prasība ir samērīga, jo ir krietni zem divkāršas paredzamās līgumcenas. Kopā ar prasību, lai projekta vadītājs būtu vadījis vismaz 20 miljonus eiro vērtu objektu, un 300 000 eiro piedāvājuma nodrošinājumu tā tomēr manāmi sašaurina pretendentu loku.

Kopvērtējums bija „nepieciešami nelieli uzlabojumi", bez kritiskiem trūkumiem. Šis ir kompetenti sagatavots iepirkums ar konsolidācijas problēmu, un analīzes atzinums tieši tāds arī ir.

5. Katram ierakstam ir atsauce uz dokumentu

Prasību failā ir sleja, kuru vairums lasītāju ignorē, lai gan nevajadzētu. Katrs ieraksts ved atpakaļ uz teikumu vai tabulas šūnu un satur atsauci uz punktu: „Nolikums, 2.5., 8.4.punkts, 5.pielikums", kas norāda, kurā dokumentā un kurā vietā tas atrodas. Aptuveni divas trešdaļas citātu ir atrodamas burtiskā formā, meklējot raksturīgu fragmentu oriģinālajā tekstā. Tur, kur prasība nāk no tabulas, citāts ir salikts no šūnām un oriģinālā šāda teikuma nemaz nav: skaitļi ir pasūtītāja, teikums — mūsu.

Jebkuru ierakstu var dažās sekundēs pārbaudīt oriģinālajā tekstā. Ja izguve ir kļūdaina — tā var gadīties un MI darbu ļoti rekomendējam pārskatīt, vismaz vēl 2026. gadā —, to var pamanīt un saprast, kāpēc tā noticis, nepārlasot visu nolikumu. Šajā pašā failā ir tāds piemērs: 18. ierakstā papildu pieredzes kritērijs fiksēts ar 2013. gadu, lai gan atsauce norāda uz nolikumu, kurā ir 2014. Gads pārņemts no EIS dokumenta, atsauce — no nolikuma; tieši šo pretrunu kvalitātes pārbaude atsevišķi arī konstatēja. Izguve, kuru nevar izsekot līdz konkrētam punktam, ir apgalvojumu saraksts, un no tā nav lielas jēgas nevienam, kam vēlāk savs lēmums būs jāaizstāv.

6. Cik ilgu laiku aizņem šāds darbs?

Divdesmit trīs minūtes ir tā daļa, uz kuru cilvēki reaģē, tāpēc vērts precizēt, ko tā nozīmē un ko nenozīmē.

Tas nenozīmē, ka darbs ir pabeigts. Tas nozīmē, ka pirmais 13 dokumentu izvērtējums, proti, 53 prasības ar atsaucēm, kontrolsaraksts, atlases un vērtēšanas kritēriji un 8 pārbaudīti konstatējumi, aizņēma 23 minūtes 35 sekundes un maksāja mazāk par desmit eiro. Iepirkumu speciālistam, kas veiktu to pašu pirmo izvērtējumu, būtu jāizlasa visi 13 faili, ar roku jāsastāda prasību saraksts, jāsalāgo pieci skaidrojumi un grozījumi ar pamatdokumentu un tad jāpamana, ka vērtēšanas periods vienā failā ir 2013. gads, bet otrā 2014. Mūsuprāt, tās ir aptuveni trīs darba dienas — pieņemsim, 24 stundas koncentrēta darba.

Tātad: izlasiet tos 13 dokumentus paši. Dokumenti ir publiski pieejami, un saites uz tiem ir norādītas zemāk. Ja atrodat 2013./2014. gada neatbilstību ātrāk nekā 23 minūtēs, mēs to patiešām gribētu zināt. Un, ja atrodat kaut ko, ko mūsu aģenti palaida garām, to gribētu zināt vēl vairāk.

7. Kur nepieciešama cilvēka iesaiste?

Skepse par MI iepirkumos ir pamatota, un mums tās ir vairāk, nekā mūsu pozīcija liktu domāt.

Viss iepriekš minētais ir tas, ko mūsu MI atklāja, lasot dokumentus. MI var kļūdīties, un interpretācija ir svarīga: vairākos no šiem punktiem iepirkumu speciālists to pašu normu var interpretēt citādi, un tā interpretācija var būt pareiza. Uztveriet katru konstatējumu kā novērojumu, kas jāpārbauda norādītajā avotā, nevis kā pierādītu faktu. Mēs neapgalvojam, ka Latvijas dzelzceļš ir kļūdījies. Mēs rādām, ko automatizēts pirmais izvērtējums atklāj reālā, dzīvā dokumentu paketē — gan trūkumus, gan stiprās puses.

Tieši tāpēc pastāv atsauču sleja un tāpēc kontrolsaraksts tiek atvasināts no reģistra, nevis ģenerēts atsevišķi. Mašīna lasa ātrāk par jebkuru no mums un tai nekad nepaliks garlaicīgi pie devītā dokumenta no trīspadsmit. Tā neko neizlemj. Cilvēks joprojām izlasa konstatējumu, atver punktu un spriež, vai tas ir īsts.

Tieši to arī dara Tendergate: tie paši aģenti, kurus mēs šeit palaidām, ir tie, kurus savu iepirkumu analīzei izmanto gan pasūtītāji, gan pretendenti. Pasūtītāji palaiž kvalitātes pārbaudi pirms publicēšanas, un tieši tur 2013./2014. gada problēmu izlabot ir lēti. Pretendenti palaiž prasību izgūšanu, lai iegūtu prasību sarakstu un kontrolsarakstu bez trīs dienu lasīšanas. Iepriekš minētais iepirkums ir atvērts līdz 15. septembrim; šo termiņu pagarināja tie paši Grozījumi Nr. 1.